Triēve (Trièves) Francija

650 km² lielā Triēves teritorija (530 000 iedzīvotāju) atrodas Grenobles dienvidos un to veido 29 komūnas, kas ir sagrupētas komunālajos apgabalos (Clelles, Mens, Monestier de Clermont). Šie trīs apgabali ir apvienojušies reģionālajā zemes izmantošanas plānošanas konfederācijā «Syndicat d’aménagement du Trièves» jeb SAT.

12 teritorijas rietumu daļas komūnas ir izvietotas Verkora nacionālā parka teritorijā.

Ģeogrāfiski Triēvi ierobežo dabiskas robežas: Grenobles aglomerāciju - ziemeļos Verkora klintis, rietumos - Dévoluy klintis, dienvidaustrumos - Drac klintis.

Sociālās un ekonomiskās aktivitātes:

• zemkopība – būtiskākā un spēcīgākā aktivitāte reģionā (29% no visiem uzņēmumiem), un 20% no tiem ir bioloģiskās zemnieku saimniecības;

• mežu izmantošana – otra aktivitāte (koksnes enerģijas un koksnes žāvēšanas sektora attīstība);

• tūrisms ar diviem galvenajiem tūristu centriem: Monteynard ezers un slēpošanas kūrorts Gresse-en-Vercors.

Reģions ir iesaistījies Eiropas projektā (FEDER), kas veicina ekoloģisko tūrismu un tūrismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Reģionā ir 540 uzņēmumi un veikali, 981 darba vieta. 2008.gada beigās bezdarba rādītāji: 7,9% (Francijas nacionālais rādītājs 9,6%). Nodarbinātības attīstība 10 gadu garumā: + 59%, kas ir 363 darba vietas, darbspējīgie iedzīvotāji 4200. Lauksaimniecībā ir 336 strādnieki un līdzstrādnieki, 187 no tiem ir profesionāļi.

13% iedzīvotāju (1043 cilvēki) strādā ģimenes zemkopības saimniecībās.

Kopš 2003.gada 23 jauni zemnieki ir ieradušies Triēvē, kas tiek uzskatīts par pievilcīgu, ilgtspējīgu un augstas kvalitātes produktu ražošanas reģionu.

Piena ieguve gadā ir apmēram 13 miljoni litru.

Mežs

Kopējais Triēves apmežoto teritoriju laukums ir apmēram 26833 ha.

Šos mežus iedala valsts (14560 ha) un privātajos (12273 ha) mežos. Valsts meži, ko pārvalda nacionālais mežu birojs, nodrošina svarīgus finanšu resursus komūnām un valstij. Privātie meži ir daudz plašāki un arī mazāk efektīvi. Tie ir arī daudz sadrumstalotāki un mazāk izmantoti.

Triēves mežus veido galvenokārt priedes. Sudrabotā priede ir visplašāk izplatītā priežu suga. Augstumā virs 800 m dienvidu nogāzē dabiskā baltegļu populācija pārspēj priežu populāciju.

Teritorijas austrumu daļā baltegles aizņem 4500 ha. Mežu apsaimniekošana veicina baltegļu mežu attīstību, Eiropas melno priežu stādīšanu un mežu infrastruktūras izveidi.

Diemžēl šī apsaimniekošana saskaras arī ar grūtībām, tādām kā:

• privāto mežu sašķeltība;

• liels skaits mežu īpašnieku;

• piemērotu satiksmes savienojumu trūkums modernai mežu ekspluatācijai;

• nepietiekama komercializācija;

• nepietiekama mežu atjaunošana.

Balstoties uz šiem faktiem 2005.gadā Triēve izlēma izveidot mežu hartu, lai attīstītu un strukturētu meža koksnes sektoru.

Piecus gadus atpakaļ tika uzsākta enerģētiskās koksnes tirgus attīstīšana, izveidojot koksnes šķeldas piegādes centru un trīs pašvaldībās uzstādot centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas kā kurināmo izmanto koksni.

Starp atjaunojamajām enerģijām koksnes enerģija rada ļoti pievilcīgu perspektīvu kopdarbībai un vietējai attīstībai.

Tādēļ koksnes sektors un īpaši koksnes enerģija spēlē svarīgu lomu:

• vietējā attīstībā (vietējo resursu izmantošanā);

• vietējā ekonomikā (darba vietu radīšanā, uzturēšanā un mežu ekspluatācijas aktivitātēs);

• vides jomā (ainavu atjaunošana, lavīnu kontrole un stabilizācija, dzīvžogu uzturēšana).

Enerģija

Triēves enerģijas patēriņš ir 9500*30,23 = 287 GWh/gadā.

• 3 lieli hidroelektriskie dambji atrodas uz Drac upes un tiek darbināti kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem (augstums > 20m).

Turklāt teritorijā ir izvietotas daudzas privātas un pašvaldību mikro hidroelektrostacijas.

• reģionā ir 5 pašvaldību koksnes apkures katli.

Turklāt SAT ir iesaistīts ilgtspējīgas attīstības programmās energoefektivitātes kontroles jomā:

• Agenda 21;

• biotehnoloģiju uzlabošanas programma;

• energokonsultāciju pamatpakalpojumi („info-energy”);

• saules enerģijas spēkstaciju projekti.

Turklāt reģionālās koksnes enerģijas izmantošana kļūs arvien svarīgāka, un mēs ceram dalīties pieredzē ar BioRegions partneriem un mācīties no viņiem, lai uzlabotu zināšanas un optimizētu bioenerģijas ražošanu un sadali Triēves reģionā.

Citu atjaunojamās enerģijas biomasas izmantojuma veidu attīstība

Ņemot vērā lauksamniecības lielo lomu teritorijā, šķiet pašsaprotami iesaistīt šo sektoru nākotnes enerģijas un vides projektos. Šodien aktuālākais jautājums, kas Triēvei būtu jāizvērtē, ir mazu biogāzes elektrostaciju uzstādīšana fermās.

Šāda veida projekts ir jau apsvērts vairākus gadus, bet līdz šim brīdim nekas nav darīts, lai to ieviestu. Tādēļ SAT ir sevišķi motivēts piedalīties šajā jomā kopā ar visiem BioRegions partneriem nākamos trīs gadus.