Jenčēpinga (Jönköping) Zviedrija

Jenčēpingas novads atrodas Zviedrijas dienvidu centrālajā daļā un ir sadalīts 13 pašvaldībās ar kopējo iedzīvotāju skaitu virs 333 000. Kopējā teritorija aizņem 10 475 km², un novada iedzīvotāju blīvums ir apmēram 32 iedzīvotāji uz km, kas ir augstāks nekā vidējais blīvums valstī – 22 iedzīvotāji/km. Novada galvaspilsēta ir Jenčēpinga, kas ir devītā lielākā Zviedrijas pilsēta (iedzīvotāju skaits apmēram 118 000).

Zemes izmantošana

Apmēram 76% no teritorijas klāj meži (t.sk. ir arī aizsargājamie meži), kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji valstī (apm. 56%). Lauksaimniecības zeme (ganības un aramzeme) veido ap 15%, kas atkal ir vairāk nekā vidēji valstī (nedaudz virs 8%). Purvi (gan aizsargātie, gan komerciālie) veido 6%, kas ir mazāk nekā vidēji valstī (11%).

Ekonomiskie apstākļi

Jenčēpingas novada ģeogrāfiskais stāvoklis rada unikālu stratēģisku novietojumu. Reģions atrodas gandrīz vienādā attālumā no trīs lieliem apdzīvotajiem centriem Stokholmas, Malmes un Gēteborgas, tā ir vieta, kur krustojas transporta infrastruktūra, veidojot dinamisku centru preču un cilvēku transportēšanai un loģistikas pieaugumam. Reģionā ir relatīvi dažāda rūpnieciskā sektora struktūra ar daudziem MVU, un tas ir pazīstams ar savu uzņēmējdarbību. Tas ir viens no rūpnieciskākajiem reģioniem valstī ar aktīvu ražošanu, kas nodarbina apmēram 1/3 no reģiona darbaspēka. Tas ir gandrīz divreiz vairāk kā vidēji valstī. Kokapstrāde, ietverot biomasu, mēbeļu ražošana, apgaismes ierīču ražošana, metālapstrāde, plastmasa un gumija – tie visi ir galvenie ražošanas/apstrādes sektori reģionā.

Pašreizējais enerģijas lietojums

Kopējā novadā pievadītā un izmantotā enerģija ir virs 12,2 TWh (2007). Vietēji ražotās elektroenerģijas līmenis ir ļoti zems, nosedzot tikai apmēram 1% no reģionā izmantotās elektroenerģijas. Šī elektroenerģija nāk no dažādiem atjaunojamajiem avotiem, t.sk., mazajām hidroelektrostacijām un vēja stacijām, kā arī siltuma un elektroenerģijas (koģenerācijas) stacijām, kurās dedzina biomasu un sadzīves atkritumus. Tomēr reālā enerģijas ražošana ir lielāka, jo daudzas ražotnes reģionā, īpaši celulozes, papīra un koksnes apstrādes industrijā, rada un izmanto pašas savu enerģiju, izmantojot savus ražošanas blakusproduktus. Turklāt vēl jo projām lielāko enerģijas daļu (37%) veido naftas produkti, kas galvenokārt attiecas uz transporta sektoru (32%). Fosilo kurināmo (ogļu, mazuta, lignīta, koksa, dabasgāzes) izmantošana telpu apkurei gandrīz pilnībā ir pārtraukta (komercsektorā, rūpniecībā un mājsaimniecībās), aizstājot to galvenokārt ar biomasu, kā redzams biomasas projektu piemēros. Pašlaik tikai divās no 13 pašvaldībām nav centralizētas siltumapgādes. Biomasa ir dominējošais kurināmais pašvaldību centralizētajās siltumapgādes sistēmās (82% -100%), ņemot vērā, ka divas pašvaldības Eksjö un Jenčēpinga izmanto kā kurināmo arī cietos sadzīves atkritumus.

Esošo projektu piemēri

Novadā ir pieejami daudz un dažādu biomasas veidu un ar to saistītu projektu. Pašlaik jau pabeigti vai atrodas procesā projekti saistīti ar loģistiku, uzlabošanu, pārstrādi, izplatīšanu un pārveidi. Piemēram, reģionā ir trīs lielas koksnes granulu rūpnīcas. Lielākie projekti tiek realizēti saistībā ar esošo siltumapgādes sistēmu paplašināšanu. Reģionā apkurei un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota, pārstrādāta un ražota ne tikai biomasa, bet arī poligona gāze un biogāze. Biogāze tiek ražota galvenokārt notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un tālāk tā tiek uzlabota, lai izmantotu transportlīdzekļos kā degvielu. Piemēram, Jenčēpingas pilsētai ir biogāzes uzlabošanas iekārta, un pieaugošā pieprasījuma dēļ nesen pilsētā ir uzstādīti vēl divi gāzes uzpildes punkti. Biogāzes projektos Sävsjö un Gislaved tiek plānota lauksaimniecības izejvielu izmantošana biogāzes ražošanai. Valdība ir uzdevusi Reģionālās attīstības padomei uzrakstīt reģionālās attīstības programmu. Jenčēpingas novada attīstības programmā uzsvars ir likts uz cilvēcisko aspektu un sociālās vides nozīmi reģionālajā attīstībā. Novada Administrācijas padome pavisam nesen izstrādāja dokumenta projektu „Jenčēpingas novada Klimata un enerģijas stratēģija ar jauniem klimata mērķiem”, kas balstīts uz jaunajiem valsts 2020.gada klimata un enerģijas mērķiem. Šis dokumenta projekts ir pašlaik nodots sabiedriskajai apspriešanai un satur ambiciozus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus saistībā ar kļūšanu par atjaunojamās enerģijas eksportētājiem, samazinot reģiona ietekmi uz vidi. Tas ir sasniedzams, palielinot energoefektivitāti un aizstājot fosilos kurināmos visos sabiedrības sektoros ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasa ir divas identificētās jomas, kuras var tālāk attīstīt kopā ar citiem atjaunojamajiem resursiem, tādiem kā vējš un saule.