Šis Bulgārijas bioreģions aptver Sredna Gora kalnu teritoriju ar kopējo platību 5990 km², garumu 285 km un platumu 50 km. Reģiona iedzīvotāju skaits ir 121 440.
Sredna Gora kalni atrodas Bulgārijas centrālajā daļā, starp Balkānu kalnu grēdu un Trāķijas līdzenumu. Augstākā virsotne ir Bogdana kalns (1604 m). Šie kalni atrodas paralēli Balkānu kalniem. Sredna Gora kalnu grēdu trijās daļās sadala upes Topolnica (Topolnica) un Strjama (Stryama): rietumu daļā (t.s. Ihtimanska), kur atrodas Ihtimanas pašvaldība, vidusdaļā (t.s. Reala (Real)) ar Panagurištes (Panagurishte), Strelčas (Strelcha) un Karlovo pašvaldību un austrumu daļā (Sarnena) ar Brezovo pašvaldību.
Klimats ir mēreni kontinentāls. Ziemā temperatūra ir starp -1 un +1oС, vasarā temperatūra zemākajos rajonos ir ap 20oС un augstākajās teritorijās ap 16oС. Sniega sega turas 1-2 mēnešus. Ar tā ozolu un dižskābāržu mežiem, daudzajām alām un karstajiem avotiem reģionu cilvēki apdzīvo no 5.g.t.p.m.ē. Trāķieši atstāja zelta dārgumu krājumus Panagurištē, un romieši daudz drupu Hisarjā (Hissarya). Bulgārijas bioreģions “Sredna gora” sastāv no sešām pašvaldībām, kuras raksturo tabulā zemāk ietvertie dati.
Pašvaldība |
Pašvaldības centrs |
Iedzīvotāji |
Teritorija, ha |
Mežu teritorija, ha % |
Lauksaimniecības teritorija, ha |
Panagurishte |
21 000 |
30 240 |
59 800 |
28 000 46.7 % |
24 200 (40.4 %) |
Strelcha |
4 900 |
5 800 |
22 400 |
8 500 38 % |
12 900 57 % |
Hissar |
8 900 |
15 200 |
54 900 |
25 000 37 % |
33 000 40% |
Brezovo |
1 900 |
8 000 |
46 500 |
21 000/ 45 % |
23 200 49 % |
Karlovo |
29 000 |
62 200 |
1 09 000 |
51 200 47 % |
45 700 44 % |
Ihtiman |
13 700 |
19 500 |
51 600 |
26 500 51% |
19 500 38% |
Kopā |
79 400 |
140 940 |
3 44 200 |
153 400 44% |
158 500 46 % |
Reģions ir vides ziņā tīrs, ar labi attīstītām lauksaimniecības un mežsaimniecības aktivitātēm. Tas nav bagāts ar rūdām vai minerāliem un atrodas tālu no dabasgāzes piegādes cauruļvadiem. Elektroenerģija un nafta rūpniecības un sabiedriskajam sektoram, kā arī ogles un koksne dzīvojamā sektora apkurei ir galvenie izmantotie kurināmo veidi. Reģions ir bagāts ar biomasas atliekām, kas netiek efektīvi izmantotas. Tikai vienā pašvaldībā Ihtimanā (Ihtiman) ir 3 MW biomasas apkures katls, kurā izmanto šķeldu. Ir izveidotas divas saules fotoelementu stacijas ar aptuveno jaudu 2 MW.
Mežu pārvaldību nodrošina piecas mežu administrācijas, kas aptver piecas teritorijas, kuras raksturo tabulā zemāk ietvertie dati.
VPA – vietējā pārvaldības administrācija |
Kopējā teritorija, ha |
Rūpnieciskā teritorija, ha |
Koksnes apjoms, m³х1000 |
Gada pieaugums, m³/ha |
Gadā izmantots, m³ |
Strelcha un Panagurishte |
41 600 |
36 100 |
4 040 |
2.70 |
40 000 |
Hissar |
20 800 |
7 500 |
1 117 |
2.87 |
17 700 |
Chekeritsa Brezovo |
22 286 |
14 400 |
3 414 |
2.56 |
43 500 |
Karlovo |
25 614 |
20 790 |
2 957 |
3.04 |
40 500 |
Ihtiman |
26 500 |
23 900 |
3 871 |
3.0 |
48 000 |
Kopā |
136 800 |
102 690 |
15 399 |
- |
189 700 |
Valstij pieder 79% reģiona teritorijas, pašvaldībai – 13%. Privātīpašuma daļa ir niecīga.
Reģiona teorētiskais enerģijas potenciāls
Apmežotās teritorijas |
Koksnes masa |
Gada pieaugums |
Vidējais pieaugums uz 1 hа |
Enerģijas potenciāls 50% |
Enerģijas potenciāls |
Enerģijas ekvivalents 50% mitrums |
ha |
Tūkstoši m3 |
m3 |
m3 |
m3 |
t |
MWh |
102 690 |
11 528 |
290 666 |
2.85 |
146 333 |
117 000 |
292 500 |
Biomasas tehniskās enerģijas potenciāls (balstīts uz mežizstrādi)
VPA – vietējā pārvaldības administrācija |
Krūmāji m3 |
Zari m3 |
Koksne apkurei m3 |
Kopējā koksne m3 |
Strelcha un Panagurishte |
800 |
3 299 |
21 076 |
25 175 |
Hissarya |
239 |
2 188 |
6 298 |
8 725 |
Chekeritsa Brezovo |
246 |
4 530 |
14 740 |
19 516 |
Karlovo |
450 |
6500 |
21 602 |
28 552 |
Ihtiman |
530 |
7 800 |
25 500 |
33 830 |
Kopā |
2 265 |
24 317 |
89 216 |
115 798 |
Kopējais ikgadējais biomasas potenciāls enerģijas vajadzībām ir novērtēts kā 115 798 m3 (92 638 tonnas) ar enerģijas ekvivalentu 230 GWh (78% no teorētiskā potenciāla).