Limbaži Latvija

Limbažu reģions (bijušais rajons) atrodas Baltijas jūras krastā, Rīgas jūras līča ziemeļrietumu daļā, un robežojas ar Igauniju. Iedzīvotāju skaits ir apmēram 35 500, kas apdzīvo 2439 km² lielu teritoriju. Reģions sastāv no trīs neatkarīgām administratīvajām daļām: Limbaži, Salacgrīva un Aloja. Katrai daļai ir vietējā pārvalde.

Limbažu reģions ir bagāts ar mežiem. 2008.gadā meži klāja 53,4% no Limbažu rajona teritorijas kopējās platības, kas ir vairāk nekā vidēji Latvijā. Galvenās Limbažu reģiona ekonomiskās aktivitātes ir saistītas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Tā kā mežsaimniecība ir visnozīmīgākā rūpnieciskā joma reģionā, tajā ir 15 mežsaimniecības un 40 kokapstrādes uzņēmumu. Apmēram 40% no kopēji nodarbinātajiem strādā sabiedriskajā sektorā un 60% - privātajā sektorā. Bezdarba līmenis 2009.gada beigās bija 14,6%.

Limbažu reģionam nav piekļuves dabasgāzes tīklam, tādēļ koksnes biomasa ir galvenais enerģijas avots, ko izmanto siltuma ražošanai gan vietējai apkurei, gan centralizētai siltumapgādei, kā arī rūpniecībā. Visievērojamāko koksnes kurināmā daudzumu patērē Limbažu centralizētās siltumapgādes uzņēmums “Limbažu Siltums”, zivju pārstrādes uzņēmums “Brīvais Vilnis” un vairākas pašvaldību katlu mājas.

Lielāko siltuma avotu kopējā uzstādītā jauda ir apmēram 90MW. Turklāt ir vairāki salīdzinoši mazas jaudas siltuma avoti – individuālās apkures sistēmas, un lielākajā daļā no tām pamatā izmanto koksnes kurināmo: malku, granulas un zāģskaidu briketes. Koksnes kurināmo iepērk no vietējiem ražotājiem, tomēr atkarībā no cenas dažreiz tas tiek piegādāts arī no citiem reģioniem. Gandrīz visa elektroenerģija Limbažu reģionā tiek importēta, izmantojot elektrotīklus. Limbažu reģionā ir septiņas centralizētās siltumapgādes sistēmas: Limbažu pilsētā, Alojā, Salacgrīvā, Umurgā, Pociemā, Liepupē un Ozolmuižā. Visās izmanto cieto koksnes biomasu siltuma ražošanai tieši vai līdzsadedzinot ar oglēm vai naftas produktiem. Pašlaik tiek attīstīti daži citi biomasas projekti, piemēram, tiek apsvērta jaunas biomasas koģenerācijas stacijas celtniecība Limbažos un tiek paredzētas arī divas biogāzes koģenerācijas stacijas. Dabasgāzes tīkla trūkums šajā reģionā līdz šim ir veicinājis koksnes kurināmā izmantošanas paplašināšanos vietējos siltuma avotos un centralizētās siltumapgādes sistēmās. Vietējā bioenerģijas tīkla izveide Limbažu reģionā nodrošinās ar to saistītās infrastruktūras attīstību. Tomēr dažreiz, it īpaši mazākiem biokurināmā iepircējiem, ir grūti iegādāties labas kvalitātes kurināmo par pamatotu cenu. BioRegions palīdzēs palielināt piemērotas kvalitātes bioenerģijas resursu pieejamību un veicinās turpmāku bioenerģijas tirgus attīstību reģionā.